(LV)  English  Latvian

Skat. projekta "Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums" mājas lapu www.lamba.lv

Latvian language in monolingual and bilingual acquisition: tools, theories and applications (LAMBA)

Projekta "Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums " (LAMBA) NFI/R/2014/053 noslēguma sanāksme

Projekta "Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums" (LAMBA) NFI/R/2014/053 noslēguma sanāksme PII "Austriņa" 2017. gada 26. aprīlī plkst. 13.30.
Piedalās projekta dalībnieki, PMLP un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji (vai pirmsskolas pedagogi).
Darba kārtībā: Vispārīga informācija par projektu.
Projekta dalībnieku stāstījums par katrā no četrām projekta daļām izstrādātajiem materiāliem, veiktajiem runas ierakstiem un aptaujām, kā arī par iegūtajiem rezultātiem.
Projekta gaitā notikušo pasākumu pārskats fotogrāfiju prezentācijā, diskusija, jautājumi un atbildes.
 Ievietots: 2017-04-24 Id=3399

Projekta Nr. NFI/R/2014/053 "Latvian language in monolingual and bilingual acquisition: tools, theories and applications" darbību kopsavilkums par periodu 01.05.2016.-31.12.2016.

1.Darbība Ir pabeigta KAT I (CDI I) un KAT II (CDI II) datu elektroniskā vākšana, izmantojot tiešsaistes metodi. KAT formas aizpildījuši 718 respondenti, kas ir mazāk par iepriekš plānoto, bet tomēr pietiekami, lai varētu izstrādāt ticamus normatīvos rādītājus. Visiem ieinteresētajiem vecākiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir saņēmuši uzaicinājumu no PMLP, tika piedāvāta iespēja reģistrēties tiešsaistē un iegūt pieeju KAT formām. Tas mums ļaus palielināt izlasi nākotnē. Šobrīd tiek izstrādātas KAT datos pamatotas normas un KAT lietotāju rokasgrāmata. Tā kā dati vairāk ir nobīdīti augstākas vecāku izglītotības virzienā (kas ir parasta parādība šāda veida datu kopām), ir jāievieš korekcijas koeficients. Ir uzsākta sadarbība ar KAT (CDI) Konsultatīvo padomi un Dienviddānijas Universitātes kolēģiem par normu izstrādi saistībā ar iepriekšminētajiem izaicinājumiem.

2.Darbība  Latviešu un krievu valodas fonēmu testu pārbaude bērnudārzos ir pabeigta, 1100 bērnu runas ieraksti ir izvērtēti un rezultāti ievietoti datu bāzē, par analīzes rezultātiem publicēti  zinātniskie raksti un izveidota rokasgrāmata (ieteikumi lietotājiem un normatīvie rādītāji).

3.Darbība Longitudināls četru bērnu runas korpuss ir ierakstīts un transkribēts.
Trešajā fāzē monolingvālu (latviski runājošu) un bilingvālu (krieviski un latviski runājošu) bērnu runas longitudināls korpuss tika pabeigts:
  • veikti četru  17 līdz 44 mēnešus vecu bērnu runas longitudināli ieraksti ( dati ievākti 18 mēnešu periodā no 2015. gada aprīļa līdz 2016. gada septembra beigām);
  • bērnu vecums datu ievākšanas sākumā: jaunākajam dalībniekam bija 17 mēneši, bet vecākajam – 27 mēneši;
  • dati tika ievākti, izmantojot diktofonu, tas notika bērna un pieaugušā sadarbības laikā dabiskos apstākļos: bērna runa tika ierakstīta viņu mājās vai citā pazīstamā vidē, sadarbojoties ar savu ģimeni (visbiežāk ar bērna māti);
  • tika ievākti un daļēji transkribēti apmēram 134 stundu (aptuveni 34 stundas vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo periodu) ieraksti. Transkripcijai izmantota ortogrāfiskā anotēšana;
  • audio ieraksti un transkripcijas ir saistītas un sinhronizētas.

4.Darbība

Ir izveidots noteikumu kopums, lai konvertētu ortogrāfiski transkribētus datus CHAT (Codes for the Human Analysis of Transcripts) marķējumā, kura ir standarta transkripcijas sistēma, ko izmanto CHILDES (Child Language Data Exchange System) sistēmā (CHILDES; MacWhinney 2000).
Pabeigta bērna runas analizēšanai izmantojamā latviešu morfoloģiskās analīzes instrumenta adaptācija. Tika nolemts izmantot gandrīz visus morfoloģiskos marķierus, izņemot tikai tos, kurus ir grūti atpazīt, kā, piemēram, dažas darbības vārdu pazīmes. Ortogrāfiski transkribēti dati ir morfoloģiski anotēti.
Lai meklētu morfoloģiski un ortogrāfiski anotētus datus, tika izstrādāta meklēšanas saskarne. Šobrīd tā tiek pārbaudīta un uzlabota. Uzsākta korpusa datu izpēte.
 Ievietots: 2017-02-20 Id=3354

Projekts LAMBA konferencēs

Vecāku aptaujas nozīme bērnu valodas pētījumos. Autores: Anna Vulāne, Dace Markus, Olga Ureka.
Līdzskaņu fonēmu atlase testēšanai: rezultāti un problēmas, Viļņa 2016. Autores: Solveiga Čeirane, Dace Markus, Vladislava Uršuļska
 Ievietots: 2017-01-17 Id=3329
Nospiediet, lai palielinātu

Darba vizīte pie sadarbības partneriem Tromso

No 7.-10. decembrim projekta "LAMBA" dalībnieki Roberts Darģis, Dace Markus, Olga Ureka un Martins Kremers strādāja Norvēģijas Arktiskajā universitātē, apkopojot atziņas par WP1, WP2 un WP3 rezultātiem. Dalībnieki piedalījās arī fonoloģijas kolokvijā, kurā ar priekšlasījumu “Phonoloģical movement in Slavic” uzstājās Kalifornijas Valsts universitātes profesors Kriss Golstons (Chris Golston).
 Ievietots: 2016-12-13 Id=3297

Vecāku aptaujas nozīme bērnu valodas pētījumos

2016. gada 1. decembrī projekta vadošāspētnieces Anna Vulāne, Dace Markus un Olga Ureka piedalījās ar referātu "Vecāku aptaujas nozīme bērnu valodas pētījumos" 21. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Vārds un tā pētīšanas aspekti", kas norisinājās Liepājas Universitātē.
 Ievietots: 2016-12-07 Id=3286    lasīt vairāk...
 

Pētījums „Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums” (LAMBA) ir saņēmis finansējumu no Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam saskaņā ar Projekta līgumu nr. NFI/R/2014/053.

Projekta dalībnieki

Latvija:

  • Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija: Dace Markus, Anna Vulāne, Viktorija Kuzina, Agrita Tauriņa, Tija Zīriņa, Solveiga Čeirane, Vladislava Uršuļska, Inga Stangaine, Inese Freiberga, Rasma Purmale, Vera Aizikoviča
  • Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts: Ilze Auziņa, Roberts Darģis, Artūrs Znotiņš, Guna Rābante-Buša, Kristīne Levāne-Petrova;
  • Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte: Lidija Leikuma, Liene Kalviša, Evija Usāne, Alise Ozola, Mārīte Mušperte;

Norvēģija:

  • UiT Norvēģijas Arktiskā Universitāte: Marita Vestergarde (Marit Westergaard), Olga Ureka (Olga Urek), Antonio Fabregs (Antonio F?bregas), Martins Krēmers (Martin Krämer)
  • Oslo Universitāte:  Hanne Grama Simonsena (Hanne Gram Simonsen)

Finansējuma avots: Norvēģijas mērķfinansējums – bilaterālā sadarbība pētniecībā ar Latviju (Norvēģijas Finanšu instruments).

Īstenošanas periods: 03.2015.–04.2017.

Projekts ietver latviešu valodas monolingvālas un bilingvālas apguves plašu un sistemātisku izpēti. Projekts sastāv no četrām savstarpēji saistītām daļām:

1. Bērna agrīnās komunikatīvās attīstības novērtēšanai un normēšanai paredzētās MacArthur-Bates CDI aptaujas adaptēšana latviešu valodā

Šīs daļas mērķis ir izstrādāt latviešu valodā un adaptēt normatīvi pamatotu MacArtur–Bates Komunikatīvās attīstības izpētes testu (CDI - Communicative Development Inventories; Fenson et al. 2006) – vienu no pasaulē plašāk izmantotajām vecāku aptaujām, ar kuru tiek novērtēta zīdaiņu un agrīnā vecuma bērnu komunikatīvā attīstība.
Tiks adaptēti divi CDI veidi: CDI „Vārdi un žesti”, kas paredzēts 8 – 16 mēnešus vecu bērnu valodas attīstības novērtēšanai, un CDI „Vārdi un teikumi”, kas paredzēts  16 – 36 mēnešus vecu bērnu valodas novērtēšanai.
CDI datu vākšana un apstrāde tiks veikta elektroniski, izmantojot inovatīvu tiešsaistes metodi, kura pirmoreiz tika īstenota, izstrādājot norvēģu CDI 2008. gadā (sk. Kristoffersen, Simonsen et al. 2012). Tiešsaistes metode ietaupa gan laiku, gan izmaksas, tajā pat laikā ir iespējams iegūt lielu atbilžu daudzumu. Dalībnieki tiks sameklēti ar Latvijas Iedzīvotāju reģistra palīdzību.

2. Fonēmu producēšanas testu izstrāde un normēšana.

Šajā daļā mūsu mērķis ir, pirmkārt, papildināt jau esošo, uz attēliem balstīto fonēmu producēšanas testu, kuru izstrādājusi L. Kušķe (2013a, 2013b), paplašinot testējamo skaņu virkni.  Analoģisks fonēmu producēšanas tests tiks izstrādāts arī krievu valodai, tā padarot iespējamu latviešu – krievu bilingvālo bērnu pārbaudi abās viņu runātajās valodās. Kad būs pabeigta novērtēšanas līdzekļu izstrāde, tiks veikta vairāku tūkstošu bērnu valodas izpēte, lai noskaidrotu divu populāciju - monolingvālu latviski runājošu bērnu un bilingvālu bērnu ar krievu valodas dominanti – valodas fonēmiskās attīstības normas. Normatīvie dati tiks iegūti 3-6 gadu vecuma grupā.

3.  Morfoloģiski marķēta specializēta bērnu runas korpusa izstrāde.

Šajā daļā tiks izveidoti divi monolingvāli latviski runājošu bērnu [runas specializētie korpusi] un divi bilingvāli – latviski un krieviski – runājošu bērnu  runas specializētie korpusi. Dalībnieku runa tiks ierakstīta katru nedēļu 30 minūtes 16 mēnešu ilgā periodā. Iegūtie runas paraugi tiks ortogrāfiski transkribēti un kodēti, izmantojot starptautiski pieņemtus kodus (CHAT-MacWhinney 2000, 2014). Transkribētā korpusa latviešu daļa tiks morfoloģiski marķēta, izmantojot MOR-programmu, kura piedāvā korpusa automātiskas marķēšanas metodi CHAT formātā. Lai izveidotu MOR latviešu valodā, tiks izmantots iepriekšējais morfoloģisko pazīmju anotēšanas standarts, kurš izmantots latviešu tekstu korpusam (Levāne&Spektors 2000), un jau pastāvošie morfoloģiskie marķieri (Pinnisand Goba 2011; Paikens, Rituma and Pretkalniņa 2013). Pēc projekta īstenošanas beigām bērnu runas korpuss būs pieejams Bērnu valodas datu apmaiņas sistēmā (CHILDES; MacWhinney 1987, 2000).

4. Monolingvālu un bilingvālu latviski runājošu bērnu gramatiskās un (morfo)fonoloģiskās apguves eksperimentālais pētījums

Šīs sadaļas mērķis ir pētīt latviešu bērnu valodai raksturīgās strukturālās pazīmes un noteikt monolingvālo un bilingvālo latviešu valodas apguvēju kvantitatīvās un kvalitatīvās atšķirības. Tiks veikti trīs eksperimenti:

1. eksperiments: Segmentālo kontrastu apguve: izrunas precizitāte un skaņu inventāra sarežģītība

Šajā eksperimentā monolingvālie un bilingvālie latviešu valodas apguvēji un valodas apguvēji ar dominējošo krievu valodu tiks pētīti, ievērojot  izrunas precizitāti un skaņu inventāra sarežģītību. Iegūtie dati tiks analizēti gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, lai pārbaudītu akcelerācijas (skaņu paātrinātas apguves), decelerācijas (skaņu palēninātas apguves) un pārvietošanas  hipotēzes (Paradis & Genesee 1996).

2. eksperiments: Morfofonoloģisko miju apguve

Šajā eksperimentā tiks pētīta morfofonoloģisko miju apguve lietvārdu paradigmā, īpaši akcentējot daudzskaitļa nominatīva formas. Tiks izmantota kvantitatīvā analīze, lai noteiktu kļūdu līmeni katrā vecuma grupā un katrā deklinācijā, salīdzinātu monolingvālu un bilingvālu valodas apguvēju kļūdu līmeņus. Kvalitatīvā analīze tiks veikta ar mērķi noteikt vecuma grupai specifiskos un/vai valodai specifiskos kļūdu  tipus.

3. eksperiments: Morfosintaktisko pazīmju apguve: adjektīva un dzimtes saskaņojums

Eksperiments būs virzīts uz to, lai izpētītu, kā monolingvāli latviski runājošie bērni un bilingvālie latviešu un krievu valodas apguvēji saskaņo adjektīvu dzimti.

Pēdējās izmaiņas veiktas 20.04.2015.   
Investor in Excelence
SEB
Office 365
Nacionālā ziņu aģentūra LETA
Esfondi
KPFI projekti
null@rpiva.lv