(LV)  English  Latvian

Aktualitāte

RPIVA Gaudeamus orchestra koncerts – koncerts ar trīskārtēju pievienoto vērtību.

Kultūras un tautas mākslas centrā Mazā Ģilde 25. marta pēcpusdienā izskanējušais Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kamerorķestra Gaudeamus orchestra koncerts bija ar trīskārtēju pievienoto vērtību.

Pirmkārt, koncerts bija veltījums traģiskai tautas vēstures lappusei - 1949.gada deportācijas upuru piemiņai. Otrkārt, koncerts bija cieņas apliecinājums mūsu izciliem vecākās paaudzes komponistiem Pēterim Plakidim un Georgam Pelēcim, 70. gadskārtā ieejot. Un treškārt, koncerta realizētāji - RPIVA kamerorķestra Gaudeamus orchestra mūziķi, viņu mākslinieciskais vadītājs, diriģents Guntars Bernāts, orķestra koncertmeistars un solists Andris Pauls (vijole) un, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, klāt pieaicinātie solisti Agnese Egliņa (klavieres), Elīna Endzele (sitaminstrumenti) un Guna Šnē (čells).

Tātad spoži solisti, pazīstams un atzīts orķestra diriģents un mūsu akadēmijas bijušo un esošo studentu mākslinieciskais kolektīvs, kas šoreiz uzskatāms par galveno pievienoto vērtību, jo tā eksistence ir apdraudēta, tas (tieši tāpat kā koris Balta un RPIVA bigbends) ierauts netīras politikas spēlēs. Ir taču zināma patiesība, ka mākslinieka personība (vienalga – esoša vai topoša) konfliktos nespēj būt racionāla, tādēļ varam vien iedomāties, kāda emocionāla piepūle bijusi un ir jārod sevī diriģentam un ikvienam orķestrī spēlējošam, lai pēdējā pusgada garumā produktīvi strādātu un slīpētu koncerta programmu, kas var izrādīties viņu pēdējā tikšanās ar klausītājiem?

Diemžēl šādas pārdomas raisījās visa koncerta garumā, kas, kopumā ņemot, bija vērā ņemams apliecinājums paveiktajam. Vispirms - tā programmas virsotni veidoja skaņdarbi, kas sabalsoja atceres dienas noskaņai, kaut radīti vēl padomju okupācijā esošajā Latvijā, kad par tautas Golgātas ceļu bija drošāk klusēt. Vienīgi Jāņa Mediņa skumjas lirikas cauraustā Ārija no 1.svītas, ar ko koncerts tika ievadīts, rakstīta vēl 1924. gadā. Minētās virsotnes noteikti bija Pētera Plakida Mūzika klavierēm, stīgām un timpāniem (1969) un Georga Pelēča Concertino bianco in C klavierēm un stīgu kamerorķestrim (1983), kas, pēc diriģenta sacītā, izvēlēti sadarbībā ar izcilo pianisti un vienlaikus mūsu akadēmijas docenti Agnesi Egliņu. Pirmais - barokālas izcelsmes skaņdarbs (tolaik nevēlama parādība), veidots concerto grosso tradīcijās ar izceltu solo instrumentu tembrālo savdabību un tehniskajām iespējām, kas jo spilgti arī tika atklātas. Vienlaikus Pētera Plakida skaņdarbs ar traģiskas nesamierinātības, asa protesta un dziļas rezignācijas jeb nolemtības izjūtu eksponē sava un, iespējams, mūsu laika konfliktu dzīve – cilvēks.

Arī Georga Pelēča trīsdaļīgā Baltā (bianco) koncerta pamatā ir barokālas izcelsmes koncertforma, kur mūzikas emocionālai tēlainībai augsts tipizācijas līmenis. Vienlaikus tā tīri diatoniskais skaņu raksts, pārsvarā kantilēna, apskaidrota melodiskā līnija ievadīja klausītājus gan harmoniska agrīnā klasicisma, gan tā sauktās jaunās vienkāršības (dzimušas pagājušā gadsimta 60.-70. gados) izteiksmības atmosfērā.

Koncertā izskanēja vēl Jāzepa Lipšāna abas Mongoļu rapsodijas (1975), no kurām pirmā diemžēl bija jo spilgts padomju laika t.s. konjunktūras darba paraugs, kādēļ varēja arī izpalikt. Savukārt otrā, tāpat pēc žanra prasībām balstīta uz mongoļu tautas mūzikas avotiem, zīmēja jau liriskāku un subjektīvāku komponista izjūtu gammu.

Solistu spožā spēle un saspēle ar orķestri vispirms tika atklāta pirmajā skaņdarbā, ko pieteica koncerta vadītāja, akadēmijas I kursa studente Alise Kante-Onzule – Jozefa Haidna Koncertā vijolei, klavierēm un stīgu orķestrim. Kā pienākas klasiskam koncertam, tas veidots trīsdaļīgā formā, un te nu gribas izsaukties – kad pienāks latviešiem tie laiki, kad būs izauguši mūzikas klausītāji (diemžēl arī mūsu studentu vidū), kas neaplaudē starp cikliska skaņdarba daļām!

Klausītāju atsaucība, protams, priecēja, un tā neizpalika līdz pat koncerta izskaņai. Arī šeit rakstītais nav iecerēts kā profesionāla muzikologa vērtējums (tas zināms vien diriģentam), bet gan uztverams kā visiem koncerta dalībniekiem pateikts paldies!

Ar cieņu, Laima Mūrniece
 Datums: 2017-03-27 # Ievietots: 2017-03-27 # Izņemts: 2017-04-27 Id=3388    lasīt vairāk...
Pēdējās izmaiņas veiktas 27.02.2017.   
Investor in Excelence
SEB
Office 365
Nacionālā ziņu aģentūra LETA
Esfondi
KPFI projekti
null@rpiva.lv